Vārds "ousadia" nozīmē "uzdrošināšanās" vai "pārdrošība". Tas ir interesants vārds, jo tas atspoguļo dziesmas galvenā varoņa drosmi un tiešumu.
Dziesmā puisis ierodas pie savas mīļotās meitenes vecākiem, lai lūgtu atļauju ar viņu satikties, neskatoties uz to, ka viņš ir ģērbies ikdienišķi un meitenes māte ir pazīstama ar savu stingrību. Viņš saka: "Vai me desculpando a ousadia" (piedodiet manu uzdrošināšanos), atzīstot savu neparasto rīcību, bet tajā pašā laikā parādot savu apņēmību.
Iedomājies situāciju: puisis ierodas pie savas iecerētās mātes tieši tajā brīdī, kad viņa skatās savu mīļāko seriālu, lai lūgtu meitas roku. Tieši par šo neveiklo, bet mīlīgo brīdi dzied brazīliešu sertanejo mūziķis Thiago Brava kopā ar Jorge dziesmā "Dona Maria". Puisis tūlīt pat atvainojas par savu ielas stilu: "Me perdoe o traje de maloqueiro / De camisa larga e boné pra trás" ("Piedodiet manu huligāna tērpu / ar plato kreklu un cepuri uz aizmuguri"). Vārds maloqueiro Brazīlijā apzīmē ielas puiku vai vienkārši nevīžīgu tipu, un te viņš atklāti atzīst, ka neizskatās pēc parauga znota.
Viņš nav gulējis trīs naktis, un meita viņu ir sabiedējusi, ka mamma esot barga ("a senhora é brava"). Tomēr atteikumu viņš mājās nest negrasās! Viņa lielākais trumpis ir kompliments par meitu: "Essa menina é um desenho no céu / Que Deus pintou e jogou fora o pincel" ("Šī meitene ir zīmējums debesīs / ko Dievs uzgleznoja un aizmeta otu"). Tā ir populāra brazīliešu frāze, ar ko pasaka, ka kāds ir tik skaists, ka otru tādu radīt vairs nav iespējams. Dziesma ir silts, asprātīgs stāsts par drosmi runāt tieši ar pašu Marijas kundzi.