Desamor ir spēcīgs vārds, kas apzīmē mīlestības trūkumu, atsvešinātību vai pat mīlestības beigas. Tas nav ikdienišķs vārds, bet gan dziļāks jēdziens, kas bieži parādās poēzijā un dziesmās.
Šajā dziesmā Arlindo Cruz to izmanto, lai uzsvērtu, ka "o bem" (labais) ir līdzeklis, kā izbeigt "desamor" un veicināt mieru un mīlestību pasaulē. Tas ir centrālais vēstījums, kas padara šo vārdu īpaši nozīmīgu.
Arlindo Kruzs (Arlindo Cruz) šajā sambas ritmā piedāvā kaut ko neticami siltu un vienkāršu: labais vienmēr uzvar ļauno, pat ja pasaule brīžiem šķiet pilnīgi ačgārna. Viņš bez aplinkiem dzied par skaudro realitāti: "Num mundo de armadilhas e pecados / Armado, tão carente de amor" ("Lamatas un grēku pilnā pasaulē, kas bruņota un tik ļoti alkst mīlestības"), kur nodevēji dažkārt tiek mīlēti un cildināti vairāk par godīgiem cilvēkiem. Taču Arlindo neiegrimst skumjās. Viņa atbilde ir skaidra: "O bem é pra acabar com o desamor" ("Labais ir domāts, lai pieliktu punktu mīlestības trūkumam"). Labestība šeit nav abstrakta ideja, bet draugs, kurš pasniedz roku un dod patvērumu.
Dziesmas spēks slēpjas tās dabas tēlos un pārliecībā, ka kamēr vien saule spīd un naktī redzams mēness gaisma ("Se a luz do sol não para de brilhar / Se ainda existe noite e luar"), ļaunums nespēj ņemt virsroku. Klausoties gribas vienkārši piekrist viņa aicinājumam: "Quem tem fé pra rezar diz amém" ("Kam ir ticība lūgties, saka āmen"). Tā ir dziesma, kas atgādina: miers un mīlestība pasaulē sākas brīdī, kad mēs katrs vienkārši darām labu.