Wagen parasti nozīmē transportlīdzekli vai vagonu, bet šajā dziesmā tas ir koka dzīvojamais vagons, kurā klauns dzīvoja viens. Šis vārds rada spilgtu cirka pasaules tēlu un ir interesants arī tāpēc, ka tā nozīme mainās atkarībā no konteksta.
Ben Cramer, dziedātājs no Nīderlandes, šajā dziesmā stāsta par klaunu, kurš uz skatuves vienmēr liek publikai smieties, lai gan pats jūtas vientuļš un skumjš. Viņš parādās baltā un sarkanā tērpā, lec spilgtā dzeltenā gaismā un smaida, bet aiz šī smaida slēpjas bēdīga seja. Rindas “Hij was maar een clown” [Viņš bija tikai klauns] skan gandrīz vienkārši un skarbi, tomēr dziesma pamazām parāda, ka šis “tikai klauns” ir cilvēks ar savām sāpēm.
Klauns dzīvo viens koka vagonā, noveco, un viņa cepure kļūst par mazu, bet kurpes ir par lielu. Viņš turpina uzstāties un atdod visu līdz pat pēdējai dienai, kamēr neviens nezina par viņa klusajām bēdām. Dziesmas visskarbākais brīdis pienāk vakarā: viņš nokrīt kā parasti, publika skaļi smejas, bet viņam izrāde jau ir beigusies. Pēc viņa paliek atmiņa par klaunu ar smaidu. Šis ir vienkāršs, skumjš stāsts par cilvēku, kurš citiem dāvā prieku, kaut pats uz skatuves paliek viens.