Eisblumen tulkojumā nozīmē "leduspuķes". Tas ir skaists un poētisks vārds, kas apraksta ledus veidojumus uz logiem aukstā laikā.
Dziesmā "Eisblumen" šis vārds tiek izmantots kā metafora, lai aprakstītu dziesmas varoņus. Viņi ir kā leduspuķes – skaisti, bet auksti un trausli, ziedot tikai naktī un izgaistot dienas gaismā. Tas piešķir dziesmai melanholisku un noslēpumainu noskaņu.
Vācu rokgrupas Eisblume dziesma „Eisblumen” aizved mūs tieši tumsas un aukstuma pasaulē, kur nakts nav bieds, bet īstā patvēruma vieta. Dziesmas tēli sevi salīdzina ar leduspuķēm uz loga rūtīm – viņi uzplaukst tikai tad, kad pilsētu pārņem ēnas: „Wir sind wie Eisblumen / Wir blühen in der Nacht” (Mēs esam kā leduspuķes / Mēs ziedam naktī). Saule un rīts šeit nav nekādi glābēji. Dienas gaisma visu padara skarbu un pārāk spilgtu („Der Tag macht alles grell und rau” [Diena padara visu spilgtu un raupju]), liekot viņiem ietērpties skumjās līdz nākamajai krēslai.
Šajā naksnīgajā estētikā bālums kļūst par cēlu spēku: „Die Bleichheit die von unseren Wangen schneit / Macht uns wie Engel schön” (Bālums, kas snieg no mūsu vaigiem / Padara mūs skaistus kā eņģeļus). Te ir krietna deva gotiska dramatisma, jo citiem atliek vien krist ceļos un lūgties, lai mēness paliktu aizsegts aiz mākoņiem. Ja tev patīk melodisks roks ar skaidriem dabas pretstatiem – kur sarma pārvēršas rasā un peļķes spīd kā ledus –, šīs rindas ir lielisks veids, kā apgūt vācu valodas tēlainos vārdus caur aukstu ziemas nakti.