Vārds "Pył" nozīmē "putekļi". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs vārds, ko dzird katrā dziesmā, un tam ir dziļāka nozīme.
Dziesmas kontekstā "pył" tiek izmantots, lai aprakstītu cilvēka ķermeņa pārvēršanos "astralny pył" (astralajos putekļos), kas simbolizē dzīves pārejošumu un neizbēgamo beigu. Tas liek aizdomāties par eksistenciāliem jautājumiem un piešķir dziesmai filozofisku pieskaņu.
„Pył” jeb „Putekļi” raugās uz nākotni bez ilūzijām: tā noteikti pienāks un pārvērtīs ķermeņus „astrālajos putekļos”. Cilvēki stāv uz ceļa, kas ved nekurienē un tik tikko saskatāms miglā, tomēr dziesma neiesaka apstāties. „Tańcz, tańcz, wpraw stopy w ruch” [Dejo, dejo, iekustini kājas] kļūst par pavēli dzīvot tagad, draugu lokā, starp spoguļbumbām. Pasaule šajā ceļā visu laiku kustas, tāpēc nedrīkst aizmirst tās formas un krāsas.
Dziesmā ir gan priecīgs dejas impulss, gan melns humors. Mēs nekļūstam jaunāki, ejam pretī saulei, sapņiem un ilūzijām, bet reizēm lepni soļojam kā zombiji, paši nezinot, uz kurieni. Frāze „jak jasny gwint” [burtiski: kā gaišs vītņstienis] poļu sarunvalodā darbojas kā pastiprinājums, apmēram „sasodīti ļoti”, un šeit tā raksturo vēlmi pēc laimes. Savukārt „Nie wiem za Chiny gdzie” [Es nezinu, nu galīgi nezinu, kur] ir sarunvalodas izteiciens, nevis norāde uz konkrētu vietu Ķīnā. Pat ja Dievs kaut kur stūrī guļ un nākotne ir neizbēgama, paliek iespēja pieiet tuvāk otram cilvēkam, iegaumēt viņa smaržu un veidolu, kā arī turpināt dejot, kamēr mūzika dod ritmu.