Vārds "Europapa" ir neologisms, kas apvieno "Europa" (Eiropa) un "papa" (tētis). Tas nav standarta vārds nīderlandiešu valodā, bet gan Joost Klein radīts jēdziens, kas kļuvis par dziesmas nosaukumu un galveno tēmu.
Dziesmas kontekstā "Europapa" simbolizē Joost Klein tēva mantojumu un viņa vēlmi parādīt, ka robežas ir tikai galvā. Tas ir aicinājums uz vienotību un brīvību ceļot Eiropā, atceroties tēva mācības par pasaules plašumu. Šis vārds ir gan rotaļīgs, gan dziļi personisks, padarot to par dziesmas centrālo un visinteresantāko elementu.
Nīderlandiešu mākslinieks Joost Klein dziesmā "Europapa" uzrīko īstu ballīti cauri visam kontinentam. Viņš apspēlē ceļošanu bez robežām: pat ja viņa pase ir pazudusi ("Maar m'n paspoort is verdwenen"), viņam nevajag vīzu ("Heb gelukkig geen visum nodig"), lai vienkārši iekāptu autobusā uz Poliju vai vilcienā uz Berlīni. Ja naudas Parīzei nav, viņš izmanto iztēli, prasa kādu lieku eiro ("Heb je een eurootje please?") un pieklājīgi saka "merci" (paldies franču valodā) un "alsjeblieft" (lūdzu holandiešu valodā). Šis enerģiskais haoss ir asprātīgs sveiciens vienotai Eiropai, kur visi sauc: "Welkom in Europa / Blijf hier tot ik doodga" ("Laipni lūgti Eiropā / Palieku šeit, līdz nomiršu").
Tomēr aiz trakā bīta slēpjas arī vientulība. Džūsts pārmaiņus dzied vāciski ("Ich bin in Deutschland / Aber Ich bin so allein" – "Esmu Vācijā, bet esmu tik viens") un itāliski ("Io sono in Italia / Maar toch doet het pijn" – "Esmu Itālijā, bet vienalga sāp"). Viņam nevajag ne franču gliemežus (escargots), ne britu fish 'n chips, ne spāņu paelju – patiesībā viņš bēg pats no sevis. Kad radio skan beļģu mūziķa Stromae hits "Papaoutai" (franču valodas spēle ar vārdiem "tēt, kur tu esi?"), dziesmas nosaukums Europapa iegūst personiskāku nozīmi: tā ir gan mīlestība pret Eiropu, gan ilgas pēc tēva.