Okiełznam poļu valodā nozīmē 'es savaldīšu' vai 'es pieradināšu', proti, pakļaušu savai varai kaut ko nevaldāmu, piemēram, dabas spēku. Vārds nāk no 'kiełzno' (iemaukti), tāpēc tas rada spēcīgu tēlu par kaut ko savaldītu ar grožiem, kā zirgu.
Dziesmā dziedātāja saka "Okiełznam śnieg" (Savaldīšu sniegu), apsolot pakļaut pat sniegu savai gribai. Šis spēcīgais tēls piešķir dziesmai apņēmības un gandrīz maģisku spēku pilnu noskaņu.
Šī dziesma ir par brīdi, kad cilvēks beidzot nomet masku un pieņem savu patieso spēku! Dziesmas varone sākumā atrodas kalnu vientulībā – "Królestwo samotnej duszy, a królową jestem" (Vientuļas dvēseles karaliste, un karaliene esmu es). Ilgu laiku viņa ir centusies apspiest savas jūtas un slēpties, ievērojot noteikumu "Niech nie wie nikt, nie zdradzaj nic" (Lai neviens nezina, neatklāj neko). Taču noslēpums ir atklāts, un slēpties vairs nav jēgas.
Tad seko eksplozija ar slaveno frāzi "Mam tę moc!" (Man ir šis spēks!). Viņa saprot, ka vairs nevēlas dzīvot bailēs: "Wyjdę i zatrzasnę drzwi!" (Es iziešu un aizciršu durvis!). Asaru vietā nāk smiekli, bailes pazūd, un viņa salīdzina savu atbrīvošanos ar putnu, sakot "I wyjść zza krat, jak wolny ptak" (Un izkļūt no restēm kā brīvam putnam). Dziesmas beigās vecā personība ir pagātne – "Już nie ma tamtej mnie" (Tās manis vairs nav), un viņa drosmīgi sagaida jaunu dienu aukstumā, kas viņu vairs nebiedē.