Loucos nozīmē 'traki' vai 'ārprātīgi'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta cilvēkus, kuri rīkojas neparasti vai ir ļoti iemīlējušies.
Dziesmā Matias Damasio to izmanto, lai aprakstītu pāri, kuru pasaule sauc par 'trakiem', jo viņi tik ļoti mīl viens otru, ka runā paši ar sevi, skaita zvaigznes un tetovē viens otra attēlus. Tas ir aizkustinošs veids, kā izcelt viņu mīlestības intensitāti un unikalitāti.
Vai esi kādreiz bijis tik ļoti iemīlējies, ka apkārtējie sāk domāt, ka tev galvā kaut kas nav kārtībā? Tieši par to ir Matias Damasio un Héber Marques dziesma Loucos (Trakie). Dziesmas sākumā autors uzreiz ķeras pie lieliem vārdiem un piemin slaveno portugāļu nacionālo dzejnieku Luišu di Kamoinšu: Camões não inventou palavras para exprimir esse momento (Kamoiss neizdomāja vārdus, lai izteiktu šo brīdi). Sajūtas šeit ir tik spēcīgas, ka balss aizsmakusi no kliegšanas: Coração explode pela boca / E a nossa voz fica rouca / De tanto gritar te amo (Sirds sprāgst pa muti ārā un mūsu balss kļūst aizsmakusi no tik daudzas mīlestības kliegšanas).
Dziesmas spilgtākā daļa ir piedziedājums, kurā sabiedrība viņus nosauc par trakiem pavisam ikdienišķu mīlestības dīvainību dēļ: Mas o mundo nos chama loucos / Porque falamos sozinhos na rua (Bet pasaule mūs sauc par trakiem, jo mēs uz ielas runājam paši ar sevi) un Porque contamos estrelas no céu (Jo mēs skaitām zvaigznes debesīs). Viņi pat burtiski "ietetovē savu tēlu sirdī" (tatuamos nossa imagem no coração). Lai gan pasaule viņus apsmej, dziesmas beigās skan labākais iespējamais padoms: Mas não liga não (Vienkārši nepievērs tam uzmanību / neņem to galvā!).