Handdoek in de ring burtiski nozīmē "dvielis ringā". Tas ir izteiciens, kas cēlies no boksa, kur dvieļa iemešana ringā signalizē par padošanos vai cīņas pārtraukšanu.
Dziesmā Jans Smits to izmanto metaforiski, lai paustu savu vēlmi doties gulēt un atteikties no ballītes, pat ja tā vēl ir tikai sākumā. Tas ir spilgts un neparasts veids, kā izteikt nogurumu un vēlmi pēc miera, padarot to par interesantu vārdu, ko apgūt.
Šī ir jautra, ļoti tieša dziesma par cilvēku, kurš ballītē krogā jau ir gatavs doties gulēt, kamēr citi tikai sāk dejot. Viņš saka: “Ik wil slapen” [Es gribu gulēt] un pat “Handdoek in de ring” [iemest dvieli ringā, tātad padoties]. Viņš zina, ka vakars vēl tikai sākas, taču viņam ar to pietiek. Kamēr otrs cilvēks jau dzer ceturto glāzi, viņš pats vēl ir pie pirmās kārtas un domā nevis par deju grīdu, bet par savu mēteli. Šis kontrasts padara dziesmu īpaši smieklīgu.
Tomēr viņš negrib vienkārši aizbēgt mājās viens. Viņš cer drīz satikties ar šo cilvēku gultā, ar viņa rokām sev apkārt: “Dan wel met jou” [Tad gan kopā ar tevi]. Citi lai dejo, bet viņiem abiem beidzot būs miers, izslēgts modinātājs un sapnis līdz rītam. Dziesmas šarms ir šajā vienkāršajā izvēlē: skaļa nakts ar dejām tiek nomainīta pret miegu un tuvību, turklāt stāstītājs par savu vēlmi gulēt atkārtojas tik neatlaidīgi, ka viņam gandrīz gribas uzreiz ticēt.