Ze Huilt Maar Ze Lacht Lyrics in Latvian by Maan
Schuilen nozīmē “slēpties” vai “patverties”, bieži mēģinot pasargāt sevi no kaut kā nepatīkama. Dziesmā tas tiek lietots pārnestā nozīmē: varonei jāizlemj, vai beigt slēpt savu patieso seju un parādīt, kas viņa patiesībā ir.
Maan dziesmā seko meitenei, kura viena sēž vilcienā, ieritinājusies jakā, un skatās pa logu, domājot: “Hoe zou het voelen jezelf te zijn?” [Kā būtu justies pašai sev?] Viņa smaida, lai gan reizēm raud, un tieši tas atkārtojas refrēnā: “Ze huilt maar ze lacht” [Viņa raud, bet smejas]. Pilsēta un apkārtējie cilvēki viņai nešķiet īpaši laipni, tomēr viņa automātiski saka to, ko saka visi: “Nooit gaat het slecht, altijd okay” [Nekad neiet slikti, vienmēr viss ir labi]. Tā ir diezgan skarba piezīme par ieradumu izlikties, ka viss ir kārtībā, pat tad, kad tā nav.
Dziesmas vidū parādās logs ar viņas atspulgu. Viņa zina, kas ir šī otra meitene, bet nevēlas būt par šo savu publisko versiju. Tad rodas svarīgs jautājums: ja rīt viņa pārstātu slēpties un apmainītu “labāko sevi” pret savu īsto seju, vai draugi viņu vēl mīlētu? Frāze “ze laat het los” [viņa to atlaiž] atkārtojas kā lēmums beidzot palaist vaļā izlikšanos. Beigās stāsts pāriet no “viņa” uz “es”: arī dziesmas stāstītāja sēž vilcienā, skatās logā un atzīst, ka dažreiz sāp, kad viņa raud, bet viņa tomēr smejas. Tas padara dziesmu personisku un ļoti viegli atpazīstamu ikvienam, kurš kādreiz ir teicis “viss kārtībā”, kaut arī tā nejutās.
