Risteyksiin nozīmē "krustojumos". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs, bet tomēr viegli saprotams un vizuāls.
Dziesmas kontekstā tas tiek lietots metaforiski, runājot par attiecību "krustojumiem" – brīžiem, kad jāpieņem svarīgi lēmumi vai jāmaina virziens. Frāze "Hiljentää risteyksiin ajoissa" (Laicīgi palēnināt krustojumos) mudina apdomīgi rīkoties mīlestības ceļā, lai izvairītos no sāpēm.
Anna Puu dziesma “Säännöt Rakkaudelle” jeb “Noteikumi mīlestībai” runā par diviem cilvēkiem, kuri jūt vilkmi viens pret otru, bet mēģina to ierobežot ar pašu izdomātiem noteikumiem. Pirmais noteikums: “Me emme saa haluta toisiamme” [Mēs nedrīkstam viens otru iekārot] tā, lai nāktos melot saviem mīļajiem mājās. Otrais aizliedz pat izteikt domu: “Mitäpä jos kaiken riisuisimme?” [Bet ja mēs visu novilktu?] Šis ir diezgan tiešs, pat mazliet bīstams jautājums. Dziesmas atkārtotais refrēns saka, ka jāiemācās mīlēt robežās, “hiljentää risteyksiin ajoissa” [laicīgi piebremzēt krustojumos] un “kääntyä kotiin ajoissa” [laicīgi nogriezties uz mājām]. Ceļa tēls padara izvēli ļoti skaidru: var turpināt braukt, bet var arī laikus apgriezties.
Tomēr noteikumi kļūst arvien sāpīgāki. Viņi nedrīkst skatīties viens uz otru tā, lai atklātos patiesība, nedrīkst būt tik ļoti vajadzīgi viens otram, ka viens bez otra vairs nespēj dzīvot. Un tad parādās pēdējais, visgrūtākais noteikums: “Emme saa hylätä toisiamme / Entä jos sittenkin rakastumme?” [Mēs nedrīkstam viens otru pamest / Bet ja nu mēs tomēr iemīlamies?] Tātad dziesma neatrisina šo pretrunu ar vienkāršu atbildi. Tā rāda divus cilvēkus, kuri mēģina sakārtot mīlestību kā satiksmes noteikumus, lai gan jūtas ne vienmēr ievēro zīmes.