Göz kırpmak nozīmē 'mirkšķināt ar aci'. Tas ir interesants vārdu savienojums, kas apraksta žestu, ko bieži izmanto, lai izteiktu slepenu vienošanos, joku vai pieķeršanos.
Šajā dziesmā Barış Manço to izmanto poētiskā veidā, lai aprakstītu, kā mirušais mīļotais cilvēks, atrodoties zvaigznēs, joprojām mirkšķina acis uz dziesmas varoni, simbolizējot viņu pastāvīgo klātbūtni un mīlestību pat pēc nāves. Tas piešķir vārdam dziļāku, emocionālu nozīmi.
Barış Manço dziesmā “Bugün Bayram” svētku rīts sākas ar skumju: kāds tuvs cilvēks ir aizgājis un tagad atrodas tālu, “cennette meleklerle” [debesīs kopā ar eņģeļiem]. Dziesmas stāstītājs viņu iedomājas gan vasaras naktīs starp zvaigznēm, kur viņš reizēm pamāj ar aci, gan aukstās dienās kā “en sıcak anısın” [vissiltāko atmiņu], kas sasilda sirdi. Šīs rindas ir maigas, bet arī tiešas: svētku priekā paliek vieta cilvēkam, kura vairs nav.
Piedziedājumā bērni tiek mudināti agri celties, uzvilkt skaistākās drēbes un nest svaigus pļavas ziedus mammai. “Üzmeyelim bugün annemizi” [šodien nesaskumsim mammu] skan kā vienkāršs, mīļš atgādinājums parūpēties par viņu. Vēlāk dziesma saka: “Bayramlarda hüzünlenir melekler” [svētkos eņģeļi kļūst skumji], bet skaistie ziedi palīdz izlīgt un iepriecināt sirdi. Tāpēc šis nav tikai jautrs svētku aicinājums bērniem. Tā ir ģimeniska aina, kur ziedi, atmiņas un rūpes par mammu ļauj svētku dienā izdarīt ko labu.