Vārds "ruffiana" parasti apzīmē sievieti, kas ir pavedinoša, intrigējoša vai pat nedaudz viltīga, bieži vien ar mērķi manipulēt vai gūt labumu.
Šajā dziesmā Ligabue to lieto, lai aprakstītu mēnesi ("luna ruffiana"), piešķirot tam gandrīz cilvēciskas īpašības. Tas rada spilgtu tēlu par mēnesi kā pavedinošu spēku, kas mudina uz vēlmi un kaislību, padarot to par neparastu un intriģējošu vārdu dziesmas kontekstā.
Ligabue savā rokdziesmā paņem ikdienas mirkļus un pārvērš tos par sava veida emocionālu ģenerāltīrīšanu. Frāze Mi ci pulisco il cuore (Es ar to iztīru savu sirdi) skan cauri visam tekstam kā atgādinājums atbrīvoties no smaguma. Viņš ņem viltīgu mēnesi (luna ruffiana), aprīļa sauli, kas kausē aizvainojumu (sole di aprile che scioglie il rancore), vieglu mūziku un pat sajauktu gultu no rīta, lai vienkārši sakārtotu sevi un nomazgātu lieko rūgtumu. Ligabue godīgi atzīst: Ho ancora tutto da imparare (Man vēl viss ir jāmācās), neizliekoties par visgudro.
Piedziedājumā viņš visu šo jūkli sauc īstajā vārdā: L'han chiamato vivere (Viņi to nosauca par dzīvošanu). Tur nav nekādas lielas filozofēšanas, tikai vienkārša doma tikties ielās ar visām savām un otra bailēm (Con le tue paure / Con le mie), kamēr vien sirds tur līdzi (Finché tiene il cuore). Tā ir dziesma par iešanu uz priekšu caur maziem, siltiem mirkļiem, pat ja apkārt valda nedrošība.