Se hace agua la boca burtiski nozīmē “mute kļūst par ūdeni”, bet spāņu valodā tas ir idioma, kas nozīmē “mute saskrien siekalas” vai “ļoti sakārojas”.
Dziesmā šī frāze ir tēlaina un ar romantisku, juteklisku nokrāsu: dziedātājam otra cilvēka skatiens rada spēcīgu vēlmi. Tā ir neaizmirstama frāze, kas parāda, kā spāņu valodā ēdiena tēlus izmanto arī pievilcības aprakstīšanai.
“AGUA” ir koķeta, tieša dziesma par diviem cilvēkiem, kuru pievilkšanās kļūst arvien grūtāk ignorējama. Viss sākas ar klusām zīmēm: rokas slīd lejup, acis pasaka to, ko neviens vēl nesaka skaļi. Stāstītājs atzīst, ka ar vienu skūpstu viņam vairs nepietiek: viņš ir tik ļoti ieinteresēts, ka “ya no hay vuelta atrás” [atpakaļceļa vairs nav]. Frāze “se hace agua la boca” [siekalas saskrien mutē] ir tēlains veids, kā pateikt, ka otra cilvēka skatieni izraisa ļoti spēcīgu iekāri.
Dziesmas centrā ir ūdens kā slāpju un uguns dzēšanas tēls: “Agua pa’l fuego” [ūdens ugunij] un “tengo sed” [man slāpst]. Tas skan rotaļīgi, bet doma ir pavisam skaidra: abi jūt ķīmiju un aicina beigt baidīties, pirms paliek tikai jautājums “kas būtu bijis?”. Otrajā pantā Maluma rotaļājas ar sarunvalodu: “flow FBI” nozīmē vēlmi visu par otru izzināt kā izmeklētājam, bet “no ser un huelebi” ir solījums nebūt kaitinošam vai uzbāzīgam cilvēkam. “Pa’l” ir saīsināta forma no “para el” [uz, priekš], tāpēc piedziedājums skan īpaši sarunvalodīgi un lipīgi.