Sultanım Lyrics in Latvian by Mustafa Ceceli
Sultanım nozīmē "mans sultāns". Vārds "sultāns" ir vēsturisks tituls, kas apzīmē valdnieku, un šajā dziesmā tas tiek lietots kā mīļvārdiņš, lai izteiktu dziļu cieņu un mīlestību pret mīļoto.
Tas nav ikdienišķs vārds, un tā lietojums piešķir dziesmai cildenu un romantisku noskaņu, uzsverot mīļotā cilvēka nozīmīgumu un unikālo stāvokli dziesmas autora sirdī.
Mustafa Ceceli dziesmā “Sultanım” mīlestība izklausās pēc pilnīgas atdošanās otram cilvēkam. Dziedātājs nāk pie sava “sultāna” nevis ar bagātībām, bet ar sevi: “Canımdan başka servetim yokken” [Kad man nav citas bagātības kā vien mana dzīvība] un lūdz: “Kabul et n’olur sultanım” [Lūdzu, pieņem mani, mans sultān]. Vārds sultanım burtiski nozīmē “mans sultāns”, taču šeit tas ir mīļots un augstu godāts cilvēks. Īpaši skaista ir abu hayat metafora: tā nozīmē “dzīvības ūdens”, tāpēc viņa mīļotā vārdi ļauj viņam “gül olup yeşermeye” [kļūt par rozi un atkal uzplaukt].
Dziesma kļūst arvien lielāka un mazliet dramatiska, labā nozīmē. Cilvēks, kurš jutās kā “yaşayan bir ölü” [dzīvs mironis], grib no jauna piedzimt otra cilvēka sirdī. Viņš sevi salīdzina ar neprātīgi iemīlējušos lakstīgalu, kas nolaižas uz rozes zara: “Şeyda bülbüller gibi / Gül dalına konmaya geldim” [Kā neprātīgas lakstīgalas esmu nācis nolaisties uz rozes zara]. Savukārt “Dağ, taş, toprak iken / Umman olmaya geldim” [Būdams kalns, akmens un zeme, esmu nācis kļūt par okeānu] rāda vēlmi no nekustīga, sausa stāvokļa pārvērsties par kaut ko plašu un dzīvu. Atkārtotais “Aşkınla yanmaya geldim” [Esmu nācis degt tavā mīlestībā] pasaka visu tieši: viņš neprasa ērtu mīlestību, bet ir gatavs tajā pilnībā sadegt.
