Vārds "rossetto" nozīmē "lūpu krāsa". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs vārds, ko dzird katrā dziesmā, un tas uzreiz rada vizuālu tēlu.
Dziesmas kontekstā "rossetto e caffè" (lūpu krāsa un kafija) ir spēcīgs tēls, kas simbolizē mīlestības saldskābo garšu un atmiņas par mīļoto, kas paliek uz lūpām un prātā.
Iedomājies to brīdi naktī, kad ballīte beidzas, glāzes ir tukšas un tu pēkšņi saproti, ka patiesībā gribi redzēt tikai vienu cilvēku. Tieši par to dzied itāļu mākslinieks Sal Da Vinci savā popdziesmā. Viņš atstāj aiz muguras skaļo mūziku ar vārdiem "Ho bisogno, adesso, di sentire te" (Man tagad vajag dzirdēt tevi) un cer, ka otra puse vairs nedusmojas par iepriekšējo strīdu. Šeit parādās īsta dienvidnieku kaislība: viņš pārslēdzas no standarta itāļu valodas uz neapoliešu dialektu un atzīstas: "sai ca mor per te" (tu zini, ka es mirstu pēc tevis). Ja viņa pasauks, viņš skries tūlīt pat — "ije corr addu te" (es skrienu pie tevis).
Dziesmas spilgtākā detaļa slēpjas tās nosaukumā un piedziedājumā: "È un gusto dolce e amaro tra rossetto e caffè" (Tā ir saldsērīga garša starp lūpukrāsu un kafiju). Šis kontrasts starp rīta kafijas rūgtumu un kosmētikas saldumu precīzi iezīmē mīlestību, kas vienlaikus ir gan aizraušanās, gan greizsirdība un trakums. Viņi stāv zem mēness, dalās ar skūpstu un cigareti, un viņš pat apgalvo, ka smēķē viņas smaržas: "Sembra quasi di fumare il tuo profumo". Mazliet pārspīlēti un dramatiski, protams, bet tieši tāpēc šī melodija tik labi paliek prātā.