Midvintertid nozīmē 'ziemas vidus laiks' vai 'ziemas vidus'. Tas ir poētisks vārds, kas apraksta gada tumšāko periodu, kad dienas ir visīsākās un naktis visgarākās.
Dziesmā šis vārds rada noskaņu, uzsverot tumsu, pirms parādās Lūcijas gaisma, kas simbolizē cerību un mieru. Tas ir skaists un mazāk ikdienišķs vārds, kas lieliski atspoguļo dziesmas tēmu.
Šajā dziesmā ziema sākas ar tumsu: “Så mörk är natten i midvintertid” [Tik tumša ir nakts ziemas vidū]. Tad parādās Lūcija, kas nāk ar gaismu vainagā un sveicienu par Ziemassvētku mieru. “Hon kommer den goda med ljuset hit” [Viņa, labā, nāk šurp ar gaismu]. Lūcija šeit ir gaismas nesēja, kas tumšajā ziemas naktī tiek sagaidīta ļoti sirsnīgi: “Välkommen du goda med ljuset hit” [Laipni lūgta, labā, ar gaismu šurp].
Dziesmas beigās aina mainās no Lūcijas uz bezdelīgu. “Hon lämnar sitt näste / Hon lämnar sin ro” [Viņa atstāj savu ligzdu / Viņa atstāj savu mieru], lai lidotu pretī debesīm un gaišākām dienām. Tātad tekstā ir vienkāršs, skaists ceļš no ziemas tumsas uz gaismu: vispirms to atnes Lūcija, bet pēc tam putns pats dodas tai pretī. Zviedru vārds “svalan” nozīmē “bezdelīga”, bet “midvintertid” ir ziemas vidus, gada tumšākais laiks.