Nasip ir poētisks turku vārds, kas nozīmē cilvēkam likteņa piešķirto daļu, veiksmi vai dzīves guvumu. Dziesmā frāze “nasibimi aldım” nozīmē “es saņēmu savu daļu” vai pārnestā nozīmē “es guvu savu mācību no šiem solījumiem”, tāpēc vārdam ir gan liktenīga, gan emocionāla nokrāsa.
Tuğba Yurt dziesmā “İnceden İnceden” jeb “Pamazām, maigi” runā sieviete, kura bijušajam partnerim saka: tu atgriezties gribi pārāk vēlu. “Geri dönmek için geç kaldın” [Tu esi nokavējis atgriešanos], un tagad, viņasprāt, ir viņa kārta ciest. Viņa diezgan skarbi jautā: “Varlığınla ne kazandırdın?” [Ko tu man devi ar savu klātbūtni?] un “Yokluğunla ne kaybettiriceksin?” [Ko es zaudēšu, kad tevis nebūs?]. Tas nav lūgums pēc samierināšanās, drīzāk pārliecināts atgādinājums, ka viņa prot dzīvot tālāk.
Kad viņš saka “Gel deneyelim” [Nāc, pamēģināsim vēlreiz], viņa atzīst, ka šie vārdi viņas dvēseli “okşuyor inceden inceden” [maigi, pamazām glāsta]. Taču ar to nepietiek: “Kanmam be oğlum” [Es neticēšu, puisīt]. Izteiciens “be oğlum” ir sarunvalodisks un nedaudz dzēlīgs, apmēram “nu be, puisīt”. Viņa saka, ka ir daudz ko redzējusi un savu daļu no visiem solījumiem jau saņēmusi. Īpaši skaista un pārspīlēti stingra ir aina: pat ja tu būtu akmens, kas aizšķērso manu ceļu, mana sirds tevi sadrupinātu. Viņa aizsien savas bēdas, pēc dienas vai divām skatīsies uz priekšu un neļaus maigajiem vārdiem viņu atkal pārliecināt.