Mannenhart burtiski nozīmē “vīrieša sirds”, taču dziesmā tas simbolizē vīrieša apslēptās jūtas un ievainojamību. Ārēji viņš šķiet auksts un ciets kā akmens, bet, ja ieskatās dziļāk, atklājas jūtīga sirds, kuru var sāpināt.
“Mannenharten” nozīmē “vīriešu sirdis” jeb, šīs dziesmas noskaņā, “vīrieša sirds”. BLØF, dziedot kopā ar Nielson, apraksta vīrieti, kurš no malas izskatās kluss un ciets, bet iekšpusē jūt un domā daudz vairāk, nekā prot parādīt. “Als ik zwijg, wil ik zoveel zeggen” [Kad es klusēju, es gribu pateikt tik daudz] ir dziesmas atslēga: klusēšana nenozīmē vienaldzību. Viņš klausās, tikai ne vienmēr prot to parādīt ar uzmanību vai komplimentu.
Dziesma ir arī mazliet pašironiska. Viņš atzīst, ka mēdz būt neuzmanīgs: kamēr otrs runā, viņš “kan niets tegelijk” [nevar darīt divas lietas vienlaikus], tāpēc dažreiz nedzird sacīto. Tomēr viņš lūdz skatīties dziļāk par ārējo cietību: “Van buiten lijk ik hard, maar prik er eens doorheen” [No ārpuses es izskatos ciets, bet pamēģini izdurties tam cauri]. Zem “akmens vīra” ir gan pieaudzis vīrietis, gan puika, un viņš paliek abi reizē. Tā ir sirsnīga, tieša atzīšanās: ja cilvēks šķiet noslēgts, viņa sirds tomēr var būt ļoti atvērta.