Omarm Lyrics in Latvian by Bløf
Waanideeën ir poētisks saliktenis, kas nozīmē maldīgas iedomas vai neprātīgas idejas. Dziesmā frāze “Omarm m’n waanideeën” nozīmē “apskauj manas iedomas”, paužot vēlmi, lai otrs pieņem arī viņa nesaprātīgās, haotiskās un sapņainās puses.
“Omarm” nozīmē “Apskauj”, un dziesma sākas ar domu, ka aiziešana nav izmērāma kilometros: “Hoever je gaat / Heeft met afstand niks te maken” [Cik tālu tu ej, tam nav nekāda sakara ar attālumu]. Stāstītājs pats īsti nezina, kāpēc vēlas doties prom, tomēr šī vēlme viņu skar spēcīgi un neatlaidīgi. Tāpēc viņš stāv ar izstieptu roku un lūdz mīļoto nākt līdzi: “Lief, ga dan mee / En omarm me” [Mīļā, nāc līdzi un apskauj mani]. Īpaši skaista ir lūguma pretruna: ejam kopā, bet “breng me nergens heen” [neved mani nekur]. Tā nav prasība pēc galamērķa, drīzāk vēlme būt pieņemtam tepat, otra cilvēka apskāvienā.
Otrajā daļā ceļu vairs nenosaka domāšana, bet griba: “Hoe diep je gaat / Heeft met denken niets te maken” [Cik dziļi tu dodies, tam nav nekāda sakara ar domāšanu]. Tumsā viņu vada sajūta, ka zina virzienu, pat ja tā izsmej saprātu. Un viņš lūdz apskaut visu savu būtību, arī “m'n waanideeën” [manas maldīgās iedomas], “heel mijn verleden” [visu manu pagātni] un “m'n zeven zeeën” [manas septiņas jūras, tēlains apzīmējums visiem plašajiem piedzīvojumiem un attālumiem]. Noslēgumā arī taisni stāvēt nav tikai smaguma jautājums, bet vēja jautājums. Bløf te izmanto vienkāršus, mazliet dīvainus tēlus, lai parādītu cilvēku, kurš nezina, kurp viņu nes, bet ļoti skaidri zina, ko lūgt: apskauj mani, ar visu, kas es esmu.
