Taşladı burtiski nozīmē “nomētāja ar akmeņiem”, un tā ir spilgta, neparasta pagātnes laika forma no darbības vārda taşlamak.
Dziesmā šis vārds lietots tēlaini: sirds atraidīja un skarbi atgrūda ikvienu jaunu mīlestību, cerot apslāpēt savas jūtas.
Edis dziesmā “Benim Ol” jeb “Esi mans” runā cilvēks, kurš mēģina izlikties stiprs, bet patiesībā joprojām gaida vienu konkrētu cilvēku. Viņš saka: “Suç payıma düşense, giderim yine sen düşünme” [Ja man pienākas sava vaina, es tomēr aiziešu, tu neuztraucies]. Šeit nav garas vainas iztirzāšanas. Drīzāk ir spītīgs solis prom, kam seko atzīšanās, ka aiziešana nemaz nav atrisinājusi ilgas.
Īpaši spilgta ir doma, ka viņa sirds ilgu laiku “kalbim aşkları sönsün diye geleni taşladı” [mana sirds nomētāja ar akmeņiem ikvienu, kas nāca, lai mīlestība nodziest]. Tā ir pārspīlēta, gandrīz mazliet smieklīgi skarba aina: sirds visus jaunos mīlestības mēģinājumus padzen, bet pati paliek pie viena cilvēka. Tāpēc piedziedājums skan kā neatlaidīgs lūgums: “Hadi yine gel, benim ol” [Nu nāc atkal, esi mans]. Un tad seko ļoti tiešs jautājums: “Benim olmazsan kime giderim?” [Ja tu nebūsi mans, pie kā lai es eju?] Dziesmas runātājs negrib aizstājēju. Viņš grib, lai tieši šis cilvēks atgriežas, sadzird viņa sirdi un pabeidz “yarım sözüm” [manu nepabeigto teikumu vai domu].