Martılar Lyrics in Latvian by Edis
Boynu bükük burtiski nozīmē “ar saliektu kaklu”, bet pārnestā nozīmē tas raksturo cilvēku vai kaut ko ļoti skumju, salauztu un bezspēcīgu. Dziesmā šis tēlainais izteiciens apzīmē skumjas dziesmas, kas izklausās tā, it kā tās būtu zaudējušas cerību. Tas ir neparasts un viegli iegaumējams turku idioms.
Edis dziesmā “Martılar” runā no cilvēka skatpunkta, kurš nespēj samierināties ar mīļotā prombūtni. Viņš klusē “anıların hatırına” [atmiņu dēļ] un saka: “Sen yoksan ölümden ne farkı var?” [Ja tevis nav, ar ko tas atšķiras no nāves?] Tas ir apzināti pārspīlēts, ļoti tiešs izmisums. Viņš lūdz: “Dön artık, üzülecek martılar” [Atgriezies, citādi kaijas bēdāsies]. Kaijas šeit kļūst par asprātīgu, skumji rotaļīgu tēlu, kas gaida cilvēku kopā ar dziesmas varoni.
Dziesmas vidū lūgums pārvēršas par nemierīgu flirtu: lai otrs kļūst par “gitarıma tel” [stīgu manai ģitārai] un par zālēm viņa brūcēm. Frāze “Böyle sevmeden anlamazlar” [Viņi nesapratīs, kamēr paši tā nemīlēs] rāda, ka šīs jūtas citiem šķiet nesaprotamas. Savukārt “Kumar gibi aşkı şansım yok” [Man nav veiksmes mīlestībā, kas ir kā azarts] piešķir stāstam neveiksmīga spēlētāja noskaņu. Pat tad, kad viņš domā, runā vai pamostas, prātā atkal parādās “sen” [tu]. Dziesma lēkā starp maigumu, greizsirdīgu nemieru un vēlmi, lai liktenis visu uzraksta no jauna, bet atkārtotais aicinājums atgriezties paliek tās centrā.
