Vārds "burrasca" nozīmē "vētra" vai "stipra vētra". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas nav bieži sastopams ikdienas sarunās vai dziesmās.
Šajā dziesmā Eros Ramazzotti to izmanto metaforiski, lai aprakstītu nākotni kā "mare in burrasca" (jūra vētrā), kas rada spilgtu tēlu par nedrošību un bailēm. Šī poētiskā izmantošana padara to par patiesi neaizmirstamu vārdu.
Itāļu popmūzikas leģenda Eross Ramacoti šajā dziesmā nepiedāvā sarežģītas dzīves formulas, bet nāk klajā ar pavisam tiešu un sirsnīgu aicinājumu: vienkārši izrunājies. Viņš uzreiz pamana drauga nodzisušo skatienu un sajūtu, ka dvēsele ir bezvēsts pazudusi: "Ha dato la sua anima per dispersa" (Ir atzinis savu dvēseli par pazudušu). Eross brīdina, ka mēģinājums noslāpēt sāpes un padarīt sirdi nejūtīgu neko neatrisina ("Non si uccide un dolore anestetizzando il cuore" - Sāpes nenogalina, anestezējot sirdi). Tā vietā viņš piedāvā savu plecu, apsolot nenosodīt un uzklausīt visu par iekšējo nemieru jeb "quel malessere dentro".
Pat ja visa pasaule un nākotne šķiet kā biedējoša vētraina jūra ("un mare in burrasca"), Eross ir pārliecināts, ka kabatā vēl ir paslēpts kāds sapnis ("almeno un sogno tu non l'abbia in tasca"). Tomēr labākais dziesmas padoms nāk beigās, kur viņš pasaka ko pavisam tiešu: ja gribi beidzot atgūties, pamēģini iemīlēties sevī ("Prova un po' a innamorarti di te"). Tā ir gaiša, uzmundrinoša saruna, kas atgādina neturēt visu sevī un ļaut savām jūtām uzziedēt.