Frāze "podbijamy kosmos" nozīmē "mēs iekarojam kosmosu". Tā ir spēcīga un tēlaina izteiksme, kas dziesmā parādās vairākas reizes.
Šajā dziesmā tā simbolizē mīlestības un kaisles spēku, kas ļauj pārim justies neapturamiem un spējīgiem sasniegt jebko. Tas ir poētisks veids, kā aprakstīt mīlestības eiforiju, kas liek justies, it kā tu varētu iekarot visu pasauli, pat kosmosu.
Šī dziesma ir kā sprādziens! Ewelina Lisowska mūs aicina mesties galvu reibinošā piedzīvojumā, kurā mīlestība ir dzinējspēks. Jau ar pirmajām rindām "Złap mnie za rękę / Na koniec mapy zabierz mnie" [Satver manu roku / Aizved mani uz kartes malu] viņa mūs ievilina sajūtā, ka viss ir iespējams, ja vien esam kopā. Tas ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuri ir tik ļoti iemīlējušies, ka viņiem šķiet, ka nekas nespēj viņus apturēt.
Dziesma ir pilna ar enerģiju un brīvības sajūtu. Viņi "Rozpędzeni prosto w stronę słońca / Zatraceni w sobie tak bez końca!" [Aiztraukušies tieši pretī saulei / Bezgalīgi pazaudējušies viens otrā!], un tas ir tik lipīgi! Katra rinda liek justies, ka arī tu vari lidot bez gravitācijas, kā viņi "Bez grawitacji pędząc w nieznane" [Bez gravitācijas traucoties nezināmajā]. Un pats labākais – viņi ar mīlestību "podbijamy kosmos!" [iekaro kosmosu!]. Tas ir tik forši, vai ne? Dziesma ir kā atgādinājums, ka mīlestība var padarīt katru mirkli par mūžību.