Той День (Toi Den) Lyrics in Latvian by Океан Ельзи (Okean Elzy)
Заповітні nozīmē 'iekārojamie' vai 'lolotie'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apzīmē kaut ko ļoti vēlamu un svarīgu, bieži vien saistītu ar sapņiem vai solījumiem.
Dziesmā tas tiek lietots frāzē "Заповітні 'якби' дозволяють захотіти" (Iekārojamie 'ja nu' ļauj vēlēties), norādot uz to, ka lolotās vēlmes un iespējas, ko sniedz vārds 'ja nu', dod cerību un drosmi sapņot par kaut ko lielāku, piemēram, jūru.
„Той День” jeb „Tā diena” ir dziesma par ilgošanos izrauties no pelēkas, iestrēgušas ikdienas. Stāstītājs negrib „так залишитися без моря” [tā palikt bez jūras] vai „захлинутися на мілі” [noslīkt seklumā]. Vārdi „якби” [ja vien] ļauj sapņot, bet ikdienišķie „але” [bet] neļauj doties pie jūras. Ļoti trāpīga ir arī rinda „Чутно, нудно, і хочеться удвох” [ir klusu, ir garlaicīgi, un gribas būt divatā]. Viņš lūdz jaunas idejas un vārdus, pat saucot: „Дайте, дайте до дна!” [Dodiet, dodiet līdz galam!] Šeit tas izklausās pēc vēlmes visu izdzīvot pilnībā, bet blakus pieminētās vīna tabletes piešķir ainai mazliet rūgtu, gandrīz absurdi smieklīgu noskaņu.
Dziesmas gaišākais punkts ir paša iztēlotā diena: „Я намалюю той день, де літаю” [Es uzzīmēšu to dienu, kurā lidoju] un „де співаю я” [kurā dziedu]. Tur viņš redz kaiju lidojumā un saka: „Я в небі, не в болоті” [Es esmu debesīs, nevis purvā]. Tātad sapnis ir pavisam konkrēts: kustība, dziesma un debesis purva vietā. Apkārt paliek nakts, kurā ir bīstami, diena, kurā ir neinteresanti, akmeņi, kas lido, un sēkla, kas tomēr izaug no akmens. Arī rinda par viesiem, kas „кості кладуть собі на стіл” [liek sev kaulus uz galda], ir savādi tumša. Tāpēc atkārtotais lūgums „Дайте мені листок” [Dodiet man lapu] skan kā vēlme šo citu dienu beidzot uzzīmēt un uzrakstīt pašam.
