Gelosia nozīmē “greizsirdība” — spēcīgu nedrošības un baiļu sajūtu, ka mīļotais cilvēks varētu izvēlēties kādu citu. Dziesmā varonis runā par “jaunu greizsirdību”, ko viņā izraisa tikai šī persona, tāpēc vārds atklāj dziesmas emocionālo spriedzi un ir īpaši atmiņā paliekošs.
“Come Vorrei” nozīmē “Kā es vēlētos”. Dziesma sākas ar vientulīgu ziemas vakaru: stāstītājs neguļ, sēž mājās, klausās klusumā un gaida mīļoto pie uguns, kamēr aiz loga snieg. Viņš saka: “Ci sono giorni in cui non dormo e penso a te” [Ir dienas, kad es neguļu un domāju par tevi]. Arī Ziemassvētki vairs nešķiet tādi kā agrāk, lai gan kopš iepriekšējiem Ziemassvētkiem pagājis tikai gads. Mazliet netaisnīgi, ka kalendārs turpina iet uz priekšu, kamēr viņa vakars stāv uz vietas.
Piedziedājumā atkārtojas lūgums: “Come vorrei che tu mi amassi a modo mio” [Kā es vēlētos, lai tu mani mīlētu manā veidā]. Viņš grib, lai pārāk skumjais, vienādais vakars vairs nebūtu “senza di te” [bez tevis], un baidās, ka mīlestība izkusīs “come fa la neve al sole” [kā sniegs saulē]. Viņš apzinās, ka vajadzētu saprast, kad otrs aiziet, un nemīlēt cilvēku, kurš negrib ļaut sevi mīlēt, tomēr greizsirdība ir tieši šī cilvēka izraisīta. Noslēgumā cita sieviete vairs nenāks dzēst mīļotā nospiedumu uz spilvena, bet arī mēness atsakās viņu mierināt un “non vuole più starmi vicino” [vairs negrib būt man tuvumā]. Tā ir ļoti tieša dziesma par gaidīšanu, zaudējuma bailēm un vēlēšanos, lai aizgājušā mīlestība nepazustu klusējot.