Vārds "impasse" latviski nozīmē "strupceļš" vai "bezizeja". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs, bet precīzi raksturo sarežģītu situāciju.
Dziesmā Marília Mendonça to izmanto, lai aprakstītu attiecību strupceļu, kurā viena puse izvairās no sarunas un jūtu atklāšanas. Viņa aicina atrisināt šo "impasse" un atzīt "trako kaislību", kas pastāv starp viņiem.
Šī dziesma ir par to kaitinošo brīdi attiecībās, kad viens cilvēks skaidri redz dzirksteli, bet otrs vienkārši bēg no savām jūtām. Marília Mendonça kopā ar duetu Henrique & Juliano dzied par īstu strupceļu. Viens mēģina lasīt otra skatienu un lūdz apsēsties bez steigas un izrunāties: „Senta aqui um pouco, sem ter pressa” (Apsēdies te mazliet, nesteidzies). Galvenais piedāvājums te nav uzspiest savus noteikumus, bet pielāgoties otram, sakot: „Eu me ajeito no seu jeito” (Es pielāgošos tavam veidam), jo pietiek vienkārši aprunāties.
Viss skaņdarba konflikts balstās vienkāršā pretstatā: „Você diz que não / E eu acho que sim” (Tu saki nē / Un es domāju, ka jā). Dziesmas stāstītājs redz, ka otru paralizē bailes, kas burtiski aizsviež viņu prom: „Seu medo te cerca / Te pega e te joga pra longe de mim” (Tavas bailes tevi ielenc / Paķer un aizmet prom no manis). Tā vietā, lai turpinātu šaubīties, viņi prasa atrisināt šo neskaidrību („Resolve esse impasse”) un beidzot pieņemt trako kaislību ar apskāvienu un skūpstu.