Wunderlich nozīmē "dīvains" vai "savāds", vācu vārds, kas apraksta kaut ko neparastu, bet tajā pašā laikā valdzinošu savā savādībā.
Dziesmā tiek dziedāts "Du und ich, wir waren wunderlich" ("Tu un es, mēs bijām dīvaini"), vārdu izmantojot, lai aprakstītu divu cilvēku savdabīgo, bet skaisto savienojumu.
Iedomājies rītu pēc šķiršanās, kad istabā vēl valda klusums, bet galvā skan tikai viena doma. Vācu grupas AnnenMayKantereit dziesmā dziedātājs burtiski dara to, ko sola nosaukums: Und ich sitz schon wieder / Barfuß am Klavier ("Un es atkal sēžu basām kājām pie klavierēm"). Viņš rada melodijas un gremdējas atmiņās par bijušajām attiecībām. Tā nav salda mīlas balāde, bet gan ļoti tiešs skats uz to, kā divi cilvēki vienkārši nesagāja kopā. Dziesmas tēls atzīst: Du und ich, wir waren wunderlich ("Tu un es, mēs bijām dīvaini"), vismaz kaimiņiem, kurus viņi traucēja naktīs.
Tekstā ir burvīga vārdu spēle par attiecību nogurumu: gemeinsam einsam ("kopā vientuļi"). Viņi mēdza vienkārši sēdēt, klusēt un gulēt gultā, katrs savā vientulībā. Beigās viss izjuka, jo otrs cilvēks gribēja zināt par daudz: Du wolltest alles wissen / Und das hat mich vertrieben ("Tu gribēji zināt visu, un tas mani aizdzina"). Tad gan autors uzreiz sevi labo: patiesībā jau aizgāja otrs, nevis viņš. Tagad vienīgais veids, kā izdzīvot šīs skumjas, ir atgriezties pie taustiņiem bez zeķēm un dungot par to, kā viņu abu vienkārši bija par maz (wir waren zu wenig).