Wolkenreiter burtiski tulkojas kā "mākoņu jātnieks". Tas ir saliktenis, kas apvieno vārdus "Wolke" (mākonis) un "Reiter" (jātnieks), radot ļoti tēlainu un poētisku vārdu.
Dziesmā šis vārds tiek lietots, lai aprakstītu Dženiju, kura ir stjuarte un pastāvīgi lido virs mākoņiem. Tas simbolizē viņas darbu un dzīvesveidu, kas ir nepārtrauktā kustībā starp debesīm un zemi, vienmēr smaidot un ceļojot pāri mākoņiem.
Vācu rokgrupas AnnenMayKantereit dziesma stāsta par Dženiju – stjuarti, kura dienu sāk pie spoguļa ar nogurušām acīm un lūpām, kas nokrāsotas "rot wie Ziegel" (sarkanas kā ķieģeļi). Viņa valkā zili dzeltenu uniformu un sapņo par pastāvīgu darba līgumu ("wär so gern fest angestellt"). Dziesmā viņa tiek saukta par "Wolkenreiter" (mākoņu jātnieci), kurai vienmēr jāsmaida neatkarīgi no tā, cik nogurusi viņa jūtas, tieši tāpat kā visiem pārējiem stjuartiem lidojumos desmit tūkstošus jūdžu virs jūras.
Dzīve starp lidostām ir pilna haosa un steigas. Pēc katras nolaišanās Dženija ir "das Lächeln in der Brandung" (smaids bangojošos viļņos) starp tūkstošiem nepacietīgu pasažieru pasu kontrolē un muitā. Trīs stundu pauzēs viņa dzer aukstu kafiju un meklē "Google" Panamu, kur reiz bijusi vien uz desmit minūtēm. Skarbākais brīdis dziesmā parādās brīdī, kad viņa atgriežas mājās un dažreiz vairs pat neatceras, no kurienes īsti ir atceļojusi ("weiß nich' mehr woher").